Lietuvā līdzīgi kā Latvijā iedzīvotājiem ir pieejami dažādi sms kredītu veidi. Konkurence ir samērā liela, kas ļauj noturēt cenas salīdzinoši zemā līmenī un lietuvieši var aizņemties tikpat lēti vai pat lētāk nekā latvieši. Piemēram, pirmais aizdevums bez komisijas maksas jaunajiem klientiem uz 30 dienām ir pieejams, gan Latvijā, gan Lietuvā (paskolos internetu). Kredīts uz kontu tiek pārskaitīts mazāk kā stundas laikā un tā saņemšanai nav vajadzīga ķīla vai galvotājs. Nedaudz atšķirīga situācija ir novērojama ilgtermiņa kredītu tirgū, tādēļ to aplūkosim nedaudz tuvāk.
Ilgtermiņa aizdevumi Lietuvā
Atšķirībā no Latvijas, Lietuva ir interesanta ar to, ka daudzi mikro kredītu devēji specializējas tieši uz ilgtermiņa aizdevumiem (ilgalaikiai kreditai). Ar ilgtermiņu šajā gadījumā mēs saprotam termiņu, kas pārsniedz vismaz vienu gadu. Salīdzinoši īstermiņa kredīti Latvijā vairumā gadījumu tiek piedāvāti uz laiku līdz vienam mēnesim, retāk trīs mēnešiem vai ilgāku termiņu. Ņemot vērā, ka līdz ar 2016. gada 1. janvāri ir plānotas būtiskas izmaiņas likumdošanā, paredzams, ka arī Latvijā aizdevēji kredītiem turpmāk piedāvās aizvien ilgākus atmaksas termiņus. Līdzīgi kā Latvijā arī Lietuvā šobrīd ir notikusi pāreja uz eiro valūtu, taču tur šobrīd joprojām spēkā ir paralēlais valūtas atspoguļošanas periods, kas nozīmē, ka cenas precēm, pakalpojumiem un arī kredītiem tiek norādītas gan litos, gan eiro valūtā.
Lai saņemtu ilgtermiņa kredītus (ilgalaikes paskolos) Lietuvas iedzīvotājiem ir jāaizpilda pieteikums internetā. Ja aizdevuma summa pārsniedz noteiktu slieksni, aizdevējs lūdz ierasties uz biroju, lai izrunātu dažādus jautājumus un parakstītu līgumu. Ja kredīta summa nepārsniedz pāris tūkstošus eiro un papildus jautājumi nerodas aizņemties iespējams internetā, pat bez mājas pamešanas. Tiesa, tas cik bieži un uz kādiem nosacījumiem tiek izsniegti reāli ilgtermiņa aizdevumi nav zināms, taču varam prognozēt, ka statistika ir līdzīga Latvijai.
Kas kontrolē nebanku aizdevējus Lietuvā ?
Atšķirībā no Latvijas, kur kontroli pār nebanku aizdevējiem īsteno Patērētāju tiesību un aizsardzību centrs, Lietuvā šo pienākumu veic Lietuvas Banka. Tas izklausās nopietnāk, bet licenci darbības izvēršanai saņemt ir krietni vienkāršāk nekā Latvijā. Maksa par šādas uzņēmējdarbības veikšanu ir salīdzinoši niecīga, līdz ar to arī piedāvājums ir krietni plašāks. Interesanti būtu uzzināt, vai Lietuvas kontrolējošās iestādes un lēmumu pieņēmēji nav informēti par to, cik par šāda rūpala veikšanu iekasē Latvijā ? Ja, nē, tad to uzzinot viņi varētu ieviest līdzīgus noteikumus, jo patlaban Latvija par licenču izsniegšanu un atjaunošanu jau ir iekasējusi vairākus miljonus. Skan daudz, taču salīdzinot ar sms kredītu devēju peļņu tas vien tāds nieks ir.
Kopumā ilgtermiņa aizdevumi Lietuvā (ilgalaikes paskolos) tiek izsniegti uz līdzīgiem nosacījumiem kā Latvijā un arī to pieejamība varētu būt līdzīga. Varam secināt, ka Lietuvas interneta lietotāju paradumi ir apmērām līdzīgi Latvijas līmenim. Tas pats attiecināms arī uz sms kredītu tirgu.